Skolas vēsture

                Mūsu skola nosaukta Friča Brīvzemnieka vārdā. Fricis Brīvzemnieks, īstā vārdā Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr.Brihwsemneeks-Treuland), bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs un tautskolu inspektors. Zinātnieks, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā. Šeit varat apskatīt mūsu skolas skolotāju un skolēnu sagatavoto prezentāciju par Frici Brīvzemnieku.           

             Turpinājumā par skolas vēsturi:

           1908.gadā Rīgas pilsētas dome konstatēja, ka liela daļa pilsētas skolu atrodas nepiemērotās telpās. Radās nepieciešamība būvēt jaunas izglītības un higiēnas prasībām piemērotas skolas ēkas. Tā laika pilsētas galva Džordžs Armitsteds (1908.-1912.) ierosināja uzsākt jaunu skolas namu celtniecību. 1910.gadā pilsētas dome pieņēma plašu skolu celtniecības programmu; tika izveidota arī attiecīga komisija. 1910.gada februārī šī komisija apstiprināja 14 Rīgas pamatskolu celtniecību. Programmu īstenoja pašvaldība par saviem līdzekļiem. Līdz 1914.gadam uzcēla 15 elementārskolu ēkas. Pirmo piecu ēku būvi, tai skaitā arī Friča Brīvzemnieka pamatskolu, pilsētas dome apstiprināja jau 1910.gada 3.maijā. Objektu autors bija Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings (1879.-1917.).

             Jaunuzceltās skolas ēkas cita no citas atšķīrās pēc lieluma, plānojuma un izvietojuma apbūves gabalos, taču tās visas bija savrupas celtnes ar asimentrisku plānojumu. Tās vienoja līdzīga ārējā apdare un pasāžu izveidojums. Namu fasādēs gludi gaiša apmetuma laukumi mijas ar sarkaniem ķieģeļiem. Ēku siluetā liela nozīme ir stāvajiem, ar sarkanajiem dakstiņiem klātajiem jumtiem. Jumtgaļu izveidojumā bieži izmantoti stilizēti “ķieģeļu gotikas” motīvi, kas bagātina šo celtņu laikmetīgo arhitektūru. Pati lielākā no šāda tipa elementārskolām Pārdaugavā ar tautas lasītavu tika uzcelta Āgenskalnā Dārtas (tagad Eduarda Smiļģa) – Zeļļu – Bāriņu ielas stūrī uz Rīgas pilsētas gruntsgabala Nr. 57/44. Tai ir divas ieejas – no Dārtas ielas (Dārtas ielā 41 a) un no Zeļļu ielas (tautas lasītava). Tā kā galvenā fasāde vērsta pret Dārtas ielu, tad skolas nosaukumā ilgu laiku sastopams ielas nosaukums. Skolas celtniecība sākta 1910.gada 3.maijā. Jau 1911.gadā tā bija gatava. Būvdarbus pārraudzīja pats arhitekts R. Šmēlings.

            Galvenās ēkas korpusam ir četri stāvi un pagraba telpas. Plānojums veidots tā, lai klašu telpās iespīdētu rīta saule, bet plašajos koridoros – pēcpusdienas un vakara saule. Sākumā elementārskolai bija paredzētas divpadsmit klašu telpas trijos stāvos, bet 4.stāvā telpas Rīgas pilsētas amatniecības skolas Pārdaugavas nodaļai. Ar atsevišķu ieeju no Zeļļu ielas plānotas telpas publiskajai bibliotēkai ar lasītavu. Ēka projektēta 600 skolēniem, taču skolas pastāvēšanas laikā skolēnu skaits sasniedza pat 1000 skolēnu ar 27 klasēm.

            Tā kā skola atrodas Rīgas pilsētā, tad zemes tai tikpat kā nav. Liepas un daži krūmi stādīti 1934.gadā, bet pārējie kociņi un krūmi stādīti 1934.gada Meža dienās pēc 6.klases skolnieka Arnolda Pinkas projekta.

            Skolas ēka iesvētīta 1911.gada 25.augustā. Iesvētīšana bijusi svinīga. Ceremoniju vadījis bijušās Torņakalna meiteņu skolas priesteris Tičiņins. Svinībās piedalījās Rīgas pilsētas mācību apgabala kurators, skolu kolēģijas pārstāvji un tautskolu inspektori.

Elementārskolā apvienotas trīs Pārdaugavas skolas: Torņakalna zēnu skola, Torņakalna meiteņu skola un Aleksandra zēnu skola. Rīgas pilsētas savienotās elementārskolas Dārtas ielā 41a iesvētīšanas aktam referātu par visu trīs skolu vēsturi nolasījis Torņakalna meiteņu skolas pārzinis Indriķis Cīrulis.

Pēc apvienošanās 1911.gadā Rīgas pilsētas savienotā elementārskolā Dārtas ielā 41a pavisam mācījās 532 skolēni (320 latvieši, 81 polis, 71 vācietis, 44 krievi, 9 igauņi un 7 ebreji).

No 1911.līdz 1915.gadam skolas pārzinis bija Ivans Jefimovs no Aleksandra zēnu skolas.

Neskatoties uz latviešu skolēnu un skolotāju īpatsvaru, mācību valoda bija krievu, balstoties uz Baltijas guberņā 1887.gadā izsludinātajiem pagaidu noteikumiem, kas vietējā valodā atļāva pasniegt tikai ticības mācību un dzimtās valodas stundas.

Elementārskolas 12 klases aizņēma skolas ēkas trīs stāvus, bet amatniecības skolā 4.stāvā latviešu valodu un literatūru pasniedza nākamais pamatskolas pārzinis Fricis Ieviņš.

1915.gadā kara apstākļu dēļ mācības skolā tika pārtrauktas. Skolas telpās iekārtoja kara slimnīcu, bet vēlāk – bēgļu bērnu skolu un patversmi, kuras pārzinis bija Pēteris Mēzvēveris.

Kaut arī Rīga atradās kara apdraudētā joslā, 1916.gada augustā skolotāji atgriezās Rīgā un darbu turpināja.

1917.gadā Rīgu ieņēma vācu karaspēks. Visi Rīgas pilsētas skolotāji tika atlaisti no darba, bet tiem, kuri vēlējās darbu turpināt, bija jāraksta lūgums pieņemt darbā. No pirmās dienas visi mācību priekšmeti bija jāmāca vācu valodā.

1919.gada janvārī Rīgu ieņēma lielinieki; un atkal jau otro reizi visi Rīgas pilsētas skolotāji tika atlaisti no darba.

Rīgas pilsētas skolu valde uzdeva tā laika 5.pamatskolas, kas atradās Lavīzes ielā 2a, pārzinim Fricim Ieviņam dibināt Rīgas pilsētas 7.pamatskolu Dārtas ielā 41a.

1919.gada 22.maijā padomju varas laiks beidzās, Rīgā ienāca latvieši kopā ar landesvēru. Visi Rīgas skolotāji dažu gadu laikā jau trešo reizi tika atbrīvoti no darba. Tikai pēc lūguma iesniegšanas skolotājus no jauna iecēla darbā. Fricis Ieviņš saņēma Rīgas pilsētas Izglītības valdes paziņojumu, ka viņš ir iecelts par skolas pārzini Rīgas pilsētas Dārtas ielas pamatskolā. Augustā sāka reģistrēt skolotājus, kuri būtu ar mieru strādāt un kopā veidot jaunu skolu. Drīz varēja uzsākt darbu ar 12 pamatskolas klasēm. 30.septembrī notika pirmā skolotāju sēde, kuras protokols apliecināja, ka skolā pieteikušies 30 skolēni, kas jaunāki par 8 gadiem. Vakaros līdz pat 1928.gadam skolas telpās darbojās arī 3.vakara pamatskola un Rīgas pilsētas tehniskā strādnieku skola.

Darbs jaunajā skolā bija jāveic saskaņā ar pašu skolotāju ideāliem un Tērbatas skolotāju kongresa lēmumiem. Mācību priekšmetu kurss bija plašs. Visa mācību programma bija jāapgūst bez mācību grāmatām, mācoties tikai no pierakstiem. Bija atļauts izmantot tikai cenzētas grāmatas. Sākot ar 1921.gadu, skolām bija sagatavota mācību grāmata matemātikā.

Ar 1920.gadu skolas nosaukums bija Rīgas pilsētas 16.pamatskola ar sešgadīgu apmācības kursu. Ir ziņas, ka 1921.gada 5.decembrī aktu zālē atzīmēja skolas 10 gadu pastāvēšanu.

1922./1923.mācību gadā Rīgas pilsētas Izglītības valde nodibināja divas papildskolas ar mācību laiku vakaros. 1.papildskola darbojās 16.pamatskolas telpās; arī tās pārzinis vairāk kā gadu bija F. Ieviņš.

1928.gadā skolā strādāja 36 skolotāji, bet 27 klasēs mācījās 1004 skolēni. Tā bija vislielākā pamatskola Latvijā. Četriem skolotājiem bija pilna universitātes izglītība, bet vēl četriem – universitātes divgadīgā pedagoģiskā izglītība.

Liels notikums visas valsts un skolas dzīvē bija brīvās Latvijas 10 gadu atcere 1928.gadā. Svētkus atklāja Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Svētku koncertā piedalījās arī 16.pamatskolas skolēni. Koru kopmēģinājums notika skolotāja F. Ieviņa vadībā Dārtas ielas skolas telpās.

Pēc 1934.gada 15.maija valdība uzaicināja skolas izvēlēties sev kāda ievērojama tautas darbinieka vārdu. Fricis Ieviņš ierosināja Rīgas pilsētas 16.pamatskolu nosaukt latviešu slavenā tautskolu inspektora Friča Brīvzemnieka vārdā. Tā skolai tika piešķirts Friča Brīvzemnieka vārds, lai godinātu slaveno latviešu tautskolu inspektoru, kurš bija cīnījies par latviešu izglītības iespējām Krievijā, kā arī vairākiem skolotājiem palīdzējis dabūt darbu Rīgas skolās. Skolas pilnais nosaukums bija Rīgas pilsētas Friča Brīvzemnieka (16.) pamatskola. Vairāki skolotāji bija sevišķi izcili skolu darbinieki, kas lieliski veica mācību un audzināšanas darbu. Starp tiem var nosaukt Mariju Ērgli, Ludvigu Fridrihsonu (vēlāk Rīgas komercskolas angļu valodas skolotājs), Eduardu Levitu-Līdumu (vēlāk Rīgas pilsētas 19.pamatskolas pārzinis), Kārli Rinkužu (vēlāk mācīja latviešu valodu Rīgas pilsētas 1.ģimāzijā), Jāni Tauriņu (vēlāk Rīgas pilsētas 20.pamatskolas pārzinis), Aldonu Tepferi (mūsu pirmā  Valsts prezidenta Jāņa Čakstes meita), Frici Jansonu (vēlāk Valsts Paraugskolas pārzinis) un daudzus citus krietnus sava darba darītājus, skolas darbā sasniedzot labus rezultātus. Skolu inspektors Miķelis Štāls kursos aicināja skolotājus iepazīties ar paraugskolu Pārdaugavā. Arī ārzemju izglītības darbiniekus no Anglijas, Somijas un Zviedrijas iepazīstināja ar Rīgas pilsētas Friča Brīvzemnieka (16.) pamatskolas darbu. Skolas revīzijas grāmatā bija ierakstīts: “Skola priekšzīmīgā kārtībā.”

1937.gadā pēc šajā skolā nostrādātiem 18 darba gadiem pārziņa amatā Fricis Ieviņš lūdza Izglītības nodaļu un Rīgas pilsētas skolu valdi atbrīvot viņu no Rīgas pilsētas Friča Brīvzemnieka (16.) pamatskolas pārziņa pienākumiem sakarā ar aiziešanu pensijā. Viņa lūgums tika atbalstīts. Jau iepriekš Fricis Ieviņš bija apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Pēc aiziešanas pensijā F. Ieviņš turpināja pedagoģisko darbu Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, bet vēlāk līdz 1949.gadam strādāja Frišbanas Kārļa Skalbes ģimnāzijā Vācijā.

1940.gada jūnijā Rīgas skolas pārņēma padomju vara. Skola ieguva jaunu nosaukumu – Rīgas pilsētas 36.nepilnā vidusskola ar latviešu mācību valodu. Skolu vadīja direktors Visvaldis Alksnis, bet saimniecību pārzināja Nikolajs Lehmuss. 1941.gada janvārī Rīgas skolotāju konferencē Rīgas pilsētas Friča Brīvzemnieka (16.) pamatskola (pārdēvēta par 36.pamatskolu) tika nodēvēta par kontrrevolucionāru. Tagad direktoriem bija stingri jāseko krievu valodas mācīšanai visās klasēs, jāgādā, lai skolēni ievērotu veselības aizsardzības un personīgās higiēnas paradumus. Klases audzinātājiem bija jārūpējas, lai skolēni saņemtu nepieciešamos medikamentus, kā arī jāseko līdzi skolēnu mājas apstākļiem.

1941.gadā Rīgu ieņēma vācu karaspēks. Skola atkal atguva iepriekšējo nosaukumu – Rīgas pilsētas Friča Brīvzemnieka (16.) pamatskola. Par skolas direktoru iecēla bijušo fizkultūras skolotāju Alfrēdu Barisu. 1942.gadā skolas nosaukums bija Rīgas pilsētas 16.tautskola.

Kara apstākļos skolas telpās iekārtoja vācu karavīru hospitāli. Rudenī, sākoties mācībām, skola uzsāka darbu trīs dažādās pagaidu telpās tuvējā apkārtnē – Dārtas ielā 48, Bāriņu ielā 8 (tagad Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte) un Mazā Nometņu ielā 24. Tā 1944.gada izlaiduma svinības notika pagaidu telpās Bāriņu ielā 8. Arī 1944./1945.mācību gadā skolas telpas aizņēma kara hospitālis, tāpēc izlaiduma svinības notika Dārtas ielā 48.

Pēc kara skola tikai pamazām varēja atgūt savas telpas. Pēc hospitāļa likvidēšanas skola bija rūpīgi jāiztīra, jāsalabo kara laikā gūtie bojājumi, jāatjauno un jāsavāc vienuviet skolas inventārs un mācību līdzekļi. Lielas grūtības sagādāja kurināmā trūkums. Neskatoties uz to, 1945./1946.mācību gadā skola atgriezās savās telpās. Skolas pilns nosaukums šai laikā bija Rīgas pilsētas 16.septiņgadīgā skola. Direktors bija ilggadīgais matemātikas skolotājs Bruno Šmitmanis, mācību daļas vadītāja Irma Lāce. Daļa skolotāju kara gados bija izklīduši, taču darbu turpināja vairāki ilggadīgi kolēģi – Anna Bluķe, Ilma Blūmentāle, Osvalds Sālzemnieks, Marija Sālzemniece, Arnolds Vestmanis, Leonards Ozoliņš un citi. Skolā strādāja arī jauni skolotāji bez speciālas pedagoģiskās izglītības. Jāņem vērā arī vairāki nelabvēlīgi apstākļi – skolēniem vājas priekšzināšanas, kas bija mantojums no kara gadiem. Daļa skolēnu pārsniedza savas klases normālo vecumu, jo atgriezās no bēgļu gaitām, kur bija liegts normāls mācību darbs skolā. Gan skolēni, gan skolotāji īpaši izjuta mācību grāmatu trūkumu. Sākot ar 5.klasi, gandrīz visi priekšmeti bija jāmācās bez grāmatām. Zināšanu pārbaudei, sākot ar 4.klasi, bija pārbaudījumi gandrīz visos mācību priekšmetos. 7.klasē notika gala pārbaudījumi. Skolēnu biežie kavējumu iemesli bija slimības, kā arī apavu un apģērba trūkums. Lai palīdzētu, vecāki centās nodot skolai bērnu drēbes un apavus, no kuriem pašu bērni bija izauguši, lai sadalītu tos citiem skolēniem. Skolā noorganizēja siltās brokastis. Vājākie skolēni, sākot ar aprīļa mēnesi, saņēma papilddevu kartītes. Apavu un apģērba iegādei skola deva orderus.

Skolā darbojās Sarkanā krusta pirmorganizācija, fizkultūras pulciņš. Literāri dramatiskais pulciņš gatavoja priekšnesumus skolas sarīkojumiem. Audzināšanas darbu klasē un ārpus tās galvenokārt vadīja katras klases audzinātājs, iepazīstinot ar skolēnu kārtības noteikumiem, pārrunājot svarīgākos notikumus politikā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī rosinot skolēnu pašdarbību. Skolotāji līdz ar skolēniem piedalījās visās rajona rīkotajās talkās gan skolas apkārtnes, gan parku tīrīšanā un uzpošanā.

Skolotāji strādāja pašaizliedzīgi un profesionāli. Par to liecināja Rīgas pilsētas un rajona Izglītības nodaļas izteiktās atzinības skolotājam Arnoldam Vestmanim, Albertam Radziņam, Osvaldam Sālzemniekam, Marijai Saulītei, Lidijai Cerai, Idai Zostmanei un citiem skolotājiem.

1948./1949.mācību gadā Rīgas 16.pamatskolas divpadsmit klases (pavisam kopā 371 skolēns) mācījās ēkas 2. un 3.stāvā, savukārt 1. un 4.stāvā mācības notika Rīgas 26.vidusskolas divdesmit četrām klasēm ar krievu mācību valodu.

Ar Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes 1949.gada 25.maija lēmumu Nr. 683 Rīgas pilsētas Tautas izglītības nodaļai tika uzdots līdz 31.jūlijam Sarkanarmijas rajona 16.septiņgadīgo skolu pārvietot no Zeļļu ielas 4 uz Mazo Nometņu ielu 24. Direktors bija Antons Ločmelis, direktora vietnieks mācību darbā – Roberts Vitomskis. Līdz ar to skolas ēka Zeļļu ielā 4 pilnībā pārgāja Rīgas 26.vidusskolas (ar krievu mācību valodu) ziņā. Tomēr skolotāju kolektīvam uz īslaicīgu brīdi pievienojās jauni un pieredzes bagāti skolotāji.

Lielu uzmanību pievērsa skolotāju kvalifikācijas celšanai, izvirzīja strādāt gribošus vecākos pionieru vadītājus, organizēja taurētāju, bundzinieku, karognesēju skates, sanitāro pulciņu, tēlotāja un lietišķās mākslas, kā arī deju kolektīvu skates, koncertus, kas veltīti Dziesmu svētku ieskaņai. Skolotāji vadīja arī rajona mēroga sporta sacensības, ierindas un koru skates.

Neskatoties uz šaurajām telpām un lielo saspiestību, bez mācību stundām notika arī aktīvs pulciņu un sabiedriskais darbs. Čakli strādāja pionieri, aktīvākie piedalījās arī rajona un pilsētas pasākumos. Skolēni bija ļoti iecienījuši fiziku. Daudzi no skolēniem jau tad sapņoja kļūt par inženieriem, tehniķiem, mehāniķiem, celtniekiem.

Tehnikas pulciņā skolēni apguva praktiskas iemaņas un iemācījās mīlēt darbu. Jaunie tehniķi skolotāja Arnolda Vestmaņa vadībā skolā ierīkoja radiomezglu un veidoja pārraides. Par to skolēni pateicās savam skolotājam, kurš viņos veidojis interesi par fiziku. Pionieru pulciņi apņēmās mācīties tā, lai nebūtu neviena nesekmīga skolēnam, rīkoja sanāksmes atsevišķu mācību priekšmetu atkārtošanai, tematiskus vakarus, lai apgūtu priekšmetus, kas sagādāja lielākas grūtības. Skolā izdeva sienas avīzi “Liesma”, aicinot skolēnus nopietni gatavoties eksāmeniem. Kaut arī telpas bija ļoti šauras, tomēr zālē uz mazās skatuvītes uzveda lugu “Maija un Paija”. Skolēni paši gatavoja arī dekorācijas un skatuves tērpus. 1950.gadā pionieru vienībai piešķīra Viļa Samsona vārdu; viņš pats piedalījās nosaukuma piešķiršanas svinībās.

1955./1956.mācību gadā Rīgas pilsētas Izglītības nodaļa skolās ar latviešu mācību valodu ieteica ieviest klases ar krievu mācību valodu. Šajā mācību gadā 16.pamatskolā ieviesa klases ar krievu mācību valodu. Skolas direktore bija Elvīra Upīte.

1957./1958.mācību gadā par mācību daļas vadītāju sāka strādāt Zoja Popova. No šī laika skolas nosaukumam tika pievienots “ar latviešu un krievu mācību valodu”, bet 1959.gadā, kad par direktoru sāka strādāt Eduards Meliņš, skolas pilnais nosaukums bija Rīgas 16.septiņgadīgā skola ar krievu mācību valodu. Ar 1962.gadu skola kļuva par astoņgadīgo skolu.

Sakarā ar krievu klašu ieviešanu un skolas vadības maiņu samazinājās arī skolēnu skaits no 421 skolēna 1949./1950.mācību gadā uz 319 skolēniem 1963./1964.mācību gadā. Tā kā pavisam tuvu bija Rīgas 26.vidusskola, tad 1964.gada 4.septembrī ar Latvijas PSR Izglītības ministrijas pavēli Nr.155 Rīgas 16.astoņgadīgo skolu slēdza.

1994.gada 19.jūlijā Rīgas domes sēdē ar lēmumu Nr.34 nolēma reorganizēt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas skolu tīklu:

  • 1994./1995.mācību gadā izvietot Rīgas 26.vidusskolas skolēnus Āgenskalna mikrorajona skolās – 61., 53., 14., 59. un 95.vidusskolās;
  • pašreizējās Rīgas 26.vidusskolas telpās Zeļļu ielā 4 izvietot divdesmit četras pamatskolas klases no Āgenskalna koledžas, kā arī divas pamatskolas klases no Angļu ģimnāzijas;
  • Āgenskalna koledžas sākumskolas telpas Kapseļu ielā 11 nodot Rīgas 53.vidusskolas rīcībā.

Līdz ar minēto Rīgas domes lēmumu bijusī 26.vidusskolas teritorija tika nodota Āgenskalna koledžas rīcībā. Tomēr Āgenskalna koledžas jaunāko klašu skolēni, lai tiktu pasargāti no iespējamiem starpgadījumiem, pirmo skolas dienu aizvadīja vecajās telpās Lavīzes ielā 2, kur notika 1.septembra svinīgais pasākums. Skolēnus sveica Zemgales priekšpilsētas izpilddirektors Caune un rajona Skolu valdes priekšsēdētāja Dreimane.

Uz atjaunoto skolu no Āgenskalna koledžas pārnāca strādāt 30 skolotāji, daļa no viņiem ar lielu (30 – 40 gadu) darba stāžu. Skolas direktore bija Ināra Gaile, bet vietniece mācību darbā Irēna Dravinska. Darbu sāka 21 klase, tai skaitā 5 pamatskolas un 16 sākumskolas klases. Bija sešas 1.klases.

Ņemot vērā skolu valdes ierosinājumu, Rīgas dome ar 1995.gada 4.jūlija lēmumu nolēma izveidot Friča Brīvzemnieka pamatskolu Rīgā, Zeļļu ielā 4. Par atjaunotās skolas direktori apstiprināja Zigrīdu Teivāni. 1995.gada 1.septembrī mācības uzsāka 24 klases ar 659 skolēniem.

1995.gada 24.novembrī notika Friča Brīvzemnieka (16.) pamatskolas absolventu un bijušo skolotāju salidojums. Bija ieradušies 90 bijušie skolēni, daļa no viņiem jau pensijas gados. Piemēram, baletdejotājs Arvīds Ozoliņš skolu beidzis 1923.gadā. Salidojumu ievadīja Friča Brīvzemnieka pamatskolas plāksnes atklāšana pie skolas galvenās ieejas. Rīgas domniekam Jurim Dobelim pateicību par skolas atjaunošanu izteica direktore Z. Teivāne un Zemgales priekšpilsētas skolu valdes priekšsēdētāja Ludmila Margeviča.

Bijušie skolēni ar vissiltākajām jūtām atcerējās savu kādreizējo skolu un skolotājus – pārzini Frici Ieviņu, skolotājus Mildu Pūliņu-Kristsoni, Aldonu Čaksti-Tepferi, Osvaldu Sālzemnieku, vēlākos pārziņus Eduardu Levitu-Līdumu, Alfrēdu Barisu, Bruno Šmitmani un citus cienījamus skolotājus. Bijušo skolēnu atmiņas atrodamas Friča Brīvzemnieka pamatskolas vēstures muzejā, jo diemžēl kara gados lielākā daļa skolas arhīva materiālu tika izmantota kā kurināmais hospitāļa telpu apsildīšanai.

No 1995.gada 2.-4.maijam Friča Brīvzemnieka pamatskola piedalījās starptautiskajā bērnu tautas mūzikas un deju festivāla “Pērkonītis” organizēšanā, izpelnoties atzinību.

1996./1997.mācību gadu skola uzsāka ar 26 klasēm un 726 skolēniem. Skolā darbojās trīs deju kolektīvi, koris, pieci vokālie ansambļi, literatūras, aušanas, basketbola un vairāku citu mācību priekšmetu pulciņi. 1996.gada novembrī notika atjaunotās Friča Brīvzemnieka pamatskolas pirmā akreditācija. Lēmumā skolas darbs tika atzīts kā atbilstošs pamatskolas statusam un noteiktajiem izglītības standartiem. 1997.gada 1.decembrī, izturot konkursu, par Friča Brīvzemnieka pamatskolas direktori kļuva Biruta Venckus. Sāka iznākt skolas vietējā avīzīte “Tava avīze”.

Skolēnu skaits ar katru gadu turpināja augt. Ja 1997./1998.mācību gadā skolā mācījās 835 skolēni, tad jau 1998./1999.mācību gadu uzsāka 929 skolēni, kurus mācīja 57 skolotāji, bet mācības noritēja divās maiņās. Savukārt 1999./2000.mācību gadā tika sasniegts rekords – 36 klasēs mācījās 1006 skolēni. Šajā mācību gadā atjaunotā Friča Brīvzemnieka pamatskola piedzīvoja savu pirmo izlaidumu – skolu beidza divas 9.klases un 42 absolventi saņēma apliecību par pamatizglītību. Absolventu vecāki skolai uzdāvināja jaunu skolas karogu un vimpeli.

2000./2001.mācību gadā mācījās 979 skolēni, bet nākamajā mācību gadā – 942. 2001.gada novembrī svinīgi atzīmēja skolas pastāvēšanas 90.gadadienu. Sākot ar 2003./2004.mācību gadu viena no 1.klasēm strādāja pēc programmas “Soli pa solim”.

Līdz ar Friča Brīvzemnieka pamatskolas atdzimšanu 1995.gadā skolā veiksmīgi darbojās tautas deju kolektīvs. Tā pirmā vadītāja 19 gadus bija Anita Ozoliņa, kuras darbības laikā deju kolektīvi atzinīgi tika novērtēti gan Rīgas pilsētas deju skatēs, gan Dziesmu svētkos. Kā IX Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku laureāti tautas deju kolektīvs tika uzaicināts uz tikšanos ar toreizējo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Sakarā ar laureāta diploma iegūšanu 2006.gada 3.aprīlī ar skolas direktores B. Venckus rīkojumu Nr.93 Sk tautas deju kolektīvam piešķīra nosaukumu “Ozolēni”. Šajos gados kolektīvam bijusi aktīva koncertdarbība gan Latvijas pilsētās (Rīgā, Aucē, Valmierā), gan godam nests skolas vārds ārpus Latvijas (Lietuvā, Itālijā, Anglijā, Polijā).

Friča Brīvzemnieka pamatskolā no 2001.gada 14.novembra, skolas 90 gadu jubilejas dienas, darbojas skolas vēstures muzejs. Tiek vākti, apkopoti un popularizēti skolas vēstures materiāli. Muzejā iespējams atrast materiālus par skolu, ēku dažādos tās pastāvēšanas laika posmos, par skolas absolventiem, bijušajiem skolotājiem. Bez skolas vēstures pētīšanas tiek vākti un sistematizēti materiāli par skolu pašreizējā periodā, apkopojot informāciju par skolēnu un skolotāju sasniegumiem, kā arī par dažādiem pasākumiem skolā.

Skola lepojas ar skolotājām Guntu Beizaku, Inesi Dāboliņu un Elīnu Skuju, kuras 2014.gadā Skolēnu domes rīkotajā akcijā ieguvušas Rīgas pilsētas Sakarīgākā skolotāja titulu.

Friča Brīvzemnieka pamatskola īsteno divas izglītības programmas – pamatizglītības programmu (kods 21011111) un kopš 2013.gada pamatizglītības 1.posma (1.-6.klase) profesionāli orientētā virziena programmu (kods 11014111), kuras ietvaros skolēni padziļināti apgūst mūziku un vizuālo mākslu. Skola piedāvā apmeklēt dažādas interešu izglītības programmas – folklora, koriģējošā vingrošana, vizuālās mākslas nodarbības, koris, vokālais ansamblis, tautas dejas, keramika, rokdarbi, skatuves runas nodarbības, kokapstrāde, sporta spēles, rīta rosme un ritmika.

Jau vairākus gadus Friča Brīvzemnieka pamatskolas skolēni un skolotāji piedalās Rīgas izpilddirekcijas rīkotajos Pārdaugavas svētkos, kas maija beigās notiek Arkādijas parkā. Mazie dejotāji un dziedātāji priecē klausītājus koncertos, bet skolas komanda svētku apmeklētājiem piedāvā radošas un interesantas darbnīcas.

Skola lepojas ar savām tradīcijām, kas nav nekur citur. Mūzikas skolotājas Elīnas Skujas vadībā aktīvi darbojas skolotāju un vecāku jauktais koris “MEZGLI”. Tas ir brīnumains kolektīvs, kurā apvienojušies dziedātgribētāji no Friča Brīvzemnieka pamatskolas vecāku, skolotāju, draugu, radu vidus, kā arī Rīgas pilsētas un Pierīgas iedzīvotāji. Koris dibināts 2014. gada 13. februārī, kad dziedošie vecāki sanāca kopā projekta “Atdod savu sirdi bērniem” ietvaros. Pēc projekta tika dibināts kolektīvs, kas šobrīd pulcē jau ap 35 dziedātājiem. Šogad tiek aizvadīta kora 3. sezona.

Jauktais koris “MEZGLI” ir ieguvis titulu “Mazulim draudzīgs koris”, jo koristi ir lepni par saviem mazajiem dziedātājiem – mazuļiem un bērniem, kuri, esot klātesoši mēģinājumos, iemācās klausīties, būt uzmanīgi un iemīlēt kormūziku.

Jauktais koris “MEZGLI” ir Rīgas pilsētas amatierkoru kolektīvs un ir aktīvs cīņā par dalību 2018. gada Latvijas Simtgadei veltītajos Vispārējos Latviešu Dziesmu un deju svētkos. Koris piedalās kopmēģinājumos virsdiriģenta Ārija Šķepasta vadībā, koncertos gan Rīgā, gan ārpus tās, kā arī Latvijas amatierkoru skatē Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Kā jau minēts, kora aizsākums bija dalība projektā “Atdod savu sirdi bērniem”. Tas ir Skolas padomes (priekšsēdētāja Māra Jazņeviča) izlolots projekts – koncerts, kas katru gadu februāra mēnesī notiek skolas zālē. Koncerts ir veltīts skolēniem. Ar kādu aizrautību un interesi viņi sēž zālē un vēro savu vecāku priekšnesumus! Ar kādu degsmi un mīlestību vecāki veido priekšnesumus saviem bērniem! Tas satuvina skolēnus, viņu vecākus un skolotājus, radot piederības un vienotības sajūtu.

Friča Brīvzemnieka pamatskolas ēkas senatnīgie un neatkārtojamie vaibsti iemūžināti vairākās filmās. Tā režisores Ilonas Brūveres filmā “Versija Vera” (2010.gads), kas ir stāsts par vienu no izcilākajām 20.gadsimta tēlniecēm rīdzinieci Veru Muhinu, filmēšana notika skolas sporta zālē. Savukārt režisors Andris Gauja (2014.gads) skolas gaiteņos un pagalmā uzņēmis filmu “Izlaiduma gads”. Filma ir nebeidzamais stāsts par skolotāju un skolēnu attiecībām.

Daudzo gadu laikā Friča Brīvzemnieka pamatskolu beiguši sabiedrībā pazīstami kultūras darbinieki – baletdejotājs un baletmeistars Arvīds Ozoliņš (skolu absolvējis 1923.gadā), gleznošanas vecmeistars un Latvijas Mākslas akadēmijas ilggadējs rektors Valdis Dišlers (mācījies no 1929.līdz 1936.gadam), aktrise Maiga Mainiece (skolu absolvējusi 1937.gadā), komponists Edmunds Goldšteins (skolu absolvējis 1938.gadā), aktieris un režisors Oļģerts Dunkers (skolu absolvējis 1947.gadā), aktieris Jānis Kuplais (skolu absolvējis 1954.gadā), pianists Aigars Cingujevs (atjaunotajā Friča Brīvzemnieka pamatskolā mācījies no 1995. līdz 1999.gadam), režisors Elmārs Seņkovs (mācījies no 1995. līdz 1997.gadam).

Ar Rīgas domes un Īpašuma departamenta gādību Friča Brīvzemnieka pamatskola pēdējos gados atdzimst košākās krāsās. Ir uzsākts renovācijas process un katru gadu skola kļūst gaišāka, tīrāka, sakoptāka. Ar katru gadu skolas telpas un gaiteņi piedzīvo savu renesansi. Īpaši lepojamies ar izgaismoto fasādi, kas tumšajos vakaros priecē gan skolēnus, vecākus un skolas darbiniekus, gan Āgenskalna iedzīvotājus. Pamatoti Friča Brīvzemnieka pamatskolu var dēvēt par Āgenskalna GAISMAS PILI, kas izstaro savu gaišumu un siltumu visiem apkārtējiem.

 

skola.JPG

 

 

© Friča Brīvzemnieka pamatskola

google